Slieka kā ēsma – un ētika

Slieka varbūt ir visklasiskākā makšķerēšanas ēsma vispār, un put and take tā ir vismaz tikpat droša loma kā jebkur citur. Varavīksnes forele, forele un lielākā daļa zivju labprāt ņem slieku, un to ir vienkārši dabūt un uzlikt. Bet tieši tāpēc, ka zivs to ņem tik noteikti, ir svarīga otra puse, kas nosaka, kad slieku lietot un kad labāk to atstāt.

Tā tu uzliec

Uzmauc vienu vai pāris sliekas uz āķa tā, lai gals rādās, un ļauj gabaliņam karāties un kustēties brīvi, jo kustība vilina. Pludiņmakšķerēšanā tu makšķerē slieku uz grunts vai tieši virs tās. Ziemas makšķerēšanā tā vietā lieto magotus, tātad mušu kāpurus, bieži kopā ar mormišku vai spīduli.

Svarīgā ētika

Slieku bieži norij dziļi, un tā ir problēmas kodols. Dziļi ieķerta zivs viegli gūst nopietnus ievainojumus, un tad to nevar palaist atpakaļ ar tīru sirdsapziņu. Tāpēc slieka ir slikta izvēle, ja tava doma ir zivi atlaist. Mākslīgie mānekļi kā vislice, karotīte un muša ieķeras mutē krietni seklāk un ir pareizā izvēle, kad saudzīga atlaišana ir jēga.

Kad slieka der

Slieka vislabāk der, kad tu tāpat domā paturēt lomu, ko daudzi put and take ūdeņi turklāt prasa. Vienmēr pārbaudi ūdens noteikumus, jo daži ūdeņi ierobežo vai aizliedz dabisko ēsmu tieši dzīvnieku ētikas dēļ, skati noteikumus un ētiku un paturēt vai palaist zivi. Ja tu zivi izceļ, nogalini to uzreiz un parūpējies par to.

Saudzīgāka alternatīva

Ja gribi dabiskās ēsmas drošību, bet bez dziļās ieķeršanās, peldošā PowerBait bieži ir labs vidusceļš: tā smaržo un vilina, bet ieķeras seklāk nekā slieka. Vairāk ēsmu izvēļu ir ēsmu pārskatā.